Ievads Vol. 0
Šis blogs ir tapis, jo Anete un Renārs beidzot īstenoja savu ilgus gadus sludināto mērķi – uz kādu nenosakāmu laiku pārcelties no Latvijas uz Jaunzēlandi, t.sk. izpētīt Jaunzēlandes darba un dabas iespējas, paplašināt savu redzes loku, kā arī pirms absolūtas pieaugušo dzīves nedaudz būt samērā bezatbildīgiem. Tu, mīļais lasītāj, šo blogu lasi, jo esi to saņēmis tieši no mums, redzējis Anetes vai Renāra soc. tīklos saiti uz šo vai arī, mazums, bet mūsdienās ir iespējams, kāds ar to ir dalījies (neticu!).
Daudziem lasītājiem noteikti ir zināms, ka pēdējos gadus mūsu ikdiena ir notikusi tikai par un ap vienu tēmu, kuru gribējām nedaudz atsvaidzināt ar kādām jaunām pieredzēm ārpus tās. Uzreiz atvainojos, ja šis būs kārtējais garlaicīgais ceļojumu blogs (man viņi lielākoties liekas garlaicīgi), bet mūsu mērķis nav influencēt un iegūt milzu atpazīstamību. Neesam ne fotogrāfi, ne video cilvēki, ne reklāmisti, ne stāstnieki. Divi inženieri. Tekstus aptuveni 100 % gadījumu rakstīs Anete. Teksti visdrīzāk būs gari, bet mums taču visiem tagad ir ļoooti daudz laika pie ekrāniem.
Bonusā – neliels padoms un labs veids kā iegūt papildus laiku pirms kāda satraucoša notikuma vai termiņa. Kalendārā ar roku sarakstīt dienas līdz (mūsu gadījumā) izlidošanai (vienu nedēļu nejauši izlaižot), lai vēlāk secinātu, ka vēl ir vesela nedēļa ko gatavoties! Nav par ko!
Ievads Vol. 1
Tātad esmu daudziem, kuri ir interesējušies, apsolījusi kaut kur kaut ko kaut kā pierakstīt ar to, kā mums šeit Jaunzēlandē sokas. Jāatzīst, ka solījuma brīdī es jau zināju, ka man noteikti būs problēmas izteikties īsi, skaidri, stilistiski un gramatiski pareizi, jo, kā jūs to daži ziniet, es esmu runātājs, nevis rakstītājs. Es nemāku rakstīt stāstus, kas būtu ar īsākiem, nekā trīs rindu teikumiem. Šī ir mana bloga debija, tāpēc- take it or leave it. Ierosinājumus: ‘’lūdzu, neraksti blogu kā savu garlaicīgo dienasgrāmatu!’’; ‘’lūgums, izteikties īsāk un saprotamāk!’’ vai ‘’ja tu publicē tekstu, tad tam ir jābūt vismaz gramatiski pareizam, ja ne stilistiski’’ es nevarēšu ņemt vērā. Es māku angliski uzrakstīt zinātnisku darbu, bet latviski un viegli lasāmā veidā ikdienas gaitas – nemāku (vismaz pagaidām).
Ievads Vol. 2
Divi populārākie jautājumi pirms izlidošanas. KO DARĪSIET AR MĀJU???!?! & BET KĀ AR KAĶI?!?!
Uz abiem atbilde ir viena – ja viņu mums nebūtu, tad mēs nevarētu droši teikt, ka būsim atpakaļ un ka šis ir īstermiņa pasākums. Nu, kādam gads vai divi ir īstermiņš, kādam ilgtermiņš. Katrā ziņā, jā, sirdis mums lūza (un man katru dienu lūst mana baltā kaķa neesamība blakus ikdienā no rīta līdz vakaram), bet tie ir tiešām tikai gads vai divi. Tātad uz šo atbilde ir skaidra – jums par to nav jāsatraucas. Mums ir superīga ģimene un draugi, kas mums palīdz tehniski būt citā kontinentā neatstājot novārtā to, kas ir svarīgs. Turpmāk dažas bildes ar to, kā mums kaķis “palīdzēja” kravāt mantas.
Reizēm bija arī jautājumi par to, kā mēs jūtamies.. Mani trīs mīļākie salīdzinājumi:
1) Jūtamies tā it kā 12. martā uzliktu virtuālās realitātes brilles.
2) Jūtamies tā it kā lasītu savas mīļākās grāmatas pēdējās lapas, zinot, ka tā ir pati skaistākā un mīļākā grāmata, kuru jebkad esam lasījuši, bet nespējam saņemties sākt to nākamo grāmatu. Nākamā grāmata ir izreklamēta, noskatīta, nopirkta un arī nereāli skaistos vākos. Zināms, ka tā būs laba grāmata, lai arī kas tajā iekšā, bet bail sākt lasīt.
3) Jūtamies tā it kā uzsitot knipi (šis vārds izskatās vēl smieklīgāk nekā skan) ar roku mēs ceļosim laikā, telpā un realitātē.
Ievads Vol. 3
Kāpēc tāds dīvains un nesaprotams bloga nosaukums? Man liekas ļoti viegls un saprotams.
Ao-te-AR-oa saistīts ar to, ka Māori valodā nozīmē Jaunzēlande. Šeit Wiki garš un plašs skaidrojums, bet īsumā viņi to tulko kā ao = mākonis, tea = balts, roa=garš jeb garais baltais mākonis. Es to pārveidoju un pielāgoju mums kā ‘’Ao, te Anete un Renārs, OA!’’
Te AR @Aotearoa 