Turpinu būt skopa ar foto albumiem, bet šeit pavisam nesens izbrauciens uz diezgan nopietnu tūristu galamērķi. Karangahake kanjons (gorge) – izbijušas zelta un sudraba raktuves ar visām no tā izrietošajām apskates vietām. Šodien visi var ložņāt pa raktuvju tuneļiem, izkāpelēt un izpētīt cianīda (!!!) glabāšanas tvertnes, iekāpt izrakteņu vagoniņā (ķobītī? kā vēl nosaukt to lietu ar kuru pa sliedītēm pārvieto materiālu?), staigāt pa iepriekšējām un esošām tramvaja/vilciena sliedēm, iet pa/gar ūdens trubas taku un vienkārši baudīt skaistu dabu. Būs daudz bilžu. Ar vēstures tulkošanu ļoti neaizraušos. Šis apskates objekts arī bija Coromandel pussalas ietvaros, faktiski šeit tā pussala sākas.
Nakšņojām savā zaļajā viesnīcā uz riteņiem Dickey Flat campside (šīs kartes apakšējā mala Waitawheta upes krastā Dickley Flat road galā). Šī bija ļoti apmeklēta kempinga vieta. Līdz šim vienmēr bijām vienīgi no 3.. 7.. bet šoreiz vieni no 15 apmeklētāj-auto-busiņ-kemperiem. Bet neviens nevienam netraucēja.
Gājienu sākām no šīs kempinga vietas gar upi pa straumi uz leju, ejot pa Pipeline Walk. Pirms Pipeline walk pārkāpām vairākus tiltiņus un izlīdām cauri pirmajam tunelim, lai sasniegtu pirmo apskates objektu – Dickey Flat Falls. Priekšplānā ir viens un nedaudz nopietns, bet aiz tā vēl kādi 4 ūdens kritumi, kurus nevarējām īsti labi nobildēt. Vasarā būtu lieliska peldvieta.
Šis agrāk bija kauri koks.. šādus pa upi pludināja, kamēr vairs nebija, ko cirst. Viņi bija arī 800 gadus veci..
Tālāk neliela pastaiga gar upi, pa un gar cauruli. Pa šo cauruli uz raktuvi tika nogādāts ūdens, lai darbinātu raktuves galveno objektu – kvarca dauzītāju/smalcinātāju/spaidītāju jeb angliski stamp mill. Kāds, tavuprāt, būtu tehnoloģiski pareizākais nosaukums, cienījamais lasītāj? Lieki piebilst, ka Rīgā nav tik labā tehniskā stāvoklī esošu cauruļvadu, kā vietām šeit uz takas.
Sasniedzam jau pašas Crown raktuves. Tātad īsā īsumā, kā tas te (un citur) notika: orientējoši no 1880 līdz 1950-tajiem šeit tika iegūta vairāk nekā puse no kopējā valstī iegūtā zelta apjoma. Pa milzīgu pazemes un iekš-klints tuneļu sistēmu tiek iegūts kvarcs, kas uz vietas tiek saspiests ļoti smalkā frakcijā (iekš stamp mills). Iegūtā smalkā frakcija/pulveris tiek nogādāts uz battery plant, kur šis pulveris tiek aptuveni piecas dienas filtrēts caur kālija cianīda šķīdumu. Iegūtais cianīda šķīdums satur izšķīdinātu zeltu un sudrabu, kas tālāk tiek atdalīts – zelts un sudrabs kā melnas dūņas nogulsnējas uz cinka skaidiņām. Cinka skaidiņas tiek izšķīdinātas ar sērskābi, atlikums tiek izkausēts un no tiek iegūst zelta un sudraba stieņus (angliski – gold and silver bullion bars). Vēlāk tika izmantots arī vakuums un gaisa kompresors, lai filtrācijas procesu padarītu efektīvāku. Cianīda šķīdums tika atgūts un izmantots atkārtoti. Cik jauki!
Viena no atrakcijām ir izstaigāt vienu no tuneļiem, kādi tika izmantoti kvarca iegūšanai un nogādāšanai uz pārstrādi. Sajūtas un skati iespaidīgi – Windows walk. Iepriekš atvainojos, ka bildes nav atlasītas un ir stipri līdzīgas.. Bet tā sanāca, ja no visiem logiem skati līdzīgi. Viena no Covid pozitīvajām blaknēm ir patukši tūristu objekti. Un arī dienas beigas.
Šo mežonīgi garo bilžu apskatu tagad finišēšu, bet drīzumā būs arī otra daļa. Drīzumā, tas ir cerams, ka rīt. Paldies par pacietību un interesi!
Te AR @Aotearoa 