Pirmajā pirmdienā ļoti apņēmīgi un nereāli pozitīvi noskaņoti devāmies vecmodīgā veidā staigāt pa birojiem (nekam nepieskaroties un izmantojot ikkatru dezinfekcijas līdzekli, ko redzējām un arī mūsu līdzi paņemtos) un izdāļāt savu CV. Bijām kādās 7-10 vietās. Nav daudz, bet nav arī maz. Šodien tas izskatās maksimāli bezatbildīgi un mums būtu milzīgas problēmas, bet tajā konkrētajā brīdī vēl mums nebija uzlikta obligātā pašizolācija.
Viedokļi atšķiras. Kāds mums stāsta, ka viss notiek tikai elektroniski, un to vai tu no elektroniskās pieteikšanās nokļūsti līdz kādam dzīvam cilvēkam nosaka algoritms, kurš vienkārši mehāniski nolasa tavu CV. Kāds cits uzslavē, ka pa taisno iet ir vienīgais un labākais variants. Katrā ziņā abos variantos īsti mums nekādu panākumu nav. No daudzdesmit nosūtītiem CV, tikai dažas atbildes. Faktiski visas atbildes man ir automātiskas ‘’paldies par laiku, mums bija daudzi citi labi kandidāti’’.
Renāram jau sāk nākt pāris atbildes ar: ‘’ar šī brīža situāciju šis amats tiek uz laiku apturēts vai dzēsts’’. Bet vienlaikus tie pāris cilvēki, kuri ir nozarē un ir redzējuši mūsu CV, apstiprina – jūsu CV ir spēcīgi. Kas vēl ir ļoti izteikti – tavas izredzes dabūt darbu no 0 līmeņa uz 10 līmeni pāriet, ja tu zini kādu, kurš zina kādu, kura māsīcas vīrs strādā konkrētajā jomā. Vai arī sākot ar jebkādu darbu, kur tevi iesaka tālāk. Nav tā, ka mums ir 0 kontaktu. Kāds jau ir.
Viens rekruiters (viņu ‘’profesija’’ ir meklēt darbiniekus saviem klientiem – lieliem un maziem uzņēmumiem) zvanīja Renāram un teica, ka šobrīd ir ļoti saaukstējies (aha 😉 ), bet ka zvanīs, lai pēc tam ar Renāru satiktos. Vienlaikus ir cits rekruiters, kurš ir publicējis vakanci, kas atbilst pa 1000% un kurā ir uzsvērts, ka nepieciešams sākt nekavējoties, bet – neatbild uz e-pastu, telefonu paceļ viņa kolēģis, jo viņš pats 10 no rīta ir atstājis telefonu birojā, bet birojā uz vietas pats nav, vienlaikus publicē jaunas vakances.
Tātad īsumā par darbu – nav pamata uzskatīt, ka mēs darbu nedabūsim. Viss ir atkarīgs no tā cik nopietni cilvēki attieksies pret šo pandēmiju un cik ātri mēs visi varēsim atgriezties kaut cik normālā ikdienā.
Šodien neviens nezina, kā un cik ātri Covid visu apturēs vai neapturēs. Domas un viedokļi mainās pa stundām. No vienas puses mums ir totāli nepaveicies, jo šo krīzi piedzīvojam ārpus savas komforta zonas, bez darba un ārpus utopijas, bet no otras – robežas ir aizslēgtas (un noteikti, ka uz pailgu laiku). Gan uz Latviju, gan uz šejieni. Varbūt, ka mēs kādā brīdī kļūsim par deficīta preci šeit, jo augsti kvalificētos cilvēkus tāpat vajadzēs, bet nebūs, kas to caurumu papildina no Anglijas un ASV. Mierinām sevi ar to, ka – ja mums patiešām šeit nebūtu jābūt, tad robežas tiktu slēgtas nedēļu vai dienu pirms mēs ielidojam, nevis tieši nedēļu pēc. Man patīk izdomāt savas cēloņsakarības. Neviens man to nevar aizliegt.
Kaut arī braucot jau zinājām, ka tas būtu tikai normāli, ja pirmā mēneša laikā mēs vēl nedabūtu darbu un, ka ļoti vēlams to izdarīt divu mēnešu laikā.. tomēr ziņu lasīšana un situācijas dinamika pa stundām mums sākumā lika satraukties par to, ka ‘’ir jau trešā diena, bet mums nav darba!!!!’’. Šodien esam mierīgāki, jo ir valsts ”lockdown” un viss ir apstājies visiem. Mums ir finanses, lai te bez ienākumiem izdzīvotu kādus divus mēnešus. Bet mums ir darba vīza, kas nav visiem. Tā kā esam sākuši meklēt arī jebkādus citus ienākumus, kamēr mūsu industrijas saprot, kas notiek.
Katrā ziņā darba sludinājumi kopš ierobežojumiem nav apstājušies, viņi tāpat katru dienu ir jauni un jauni. Klāt nāk arī visādi ar Covid saistītie īstermiņa darbiņi, piemēram, veikalā likt internetā veiktos pasūtījumus + saņemt algu + saņemt veikala atlaides.
Papildinājums: ja ieraksta melnraksts bez foto tiek “glabāts” nedēļu, tad informācija noveco. Bet tātad jaunākais šodienas update īsumā ir tas, ka visa Jaunzēlane ir “lockdown” jeb noslēgta. Un tā būs kā minimums 4 nedēļas. Iet ārā drīkst tikai ar saviem ğimenes locekļiem nelielās pastaigās tuvu dzīves vietai no citiem, bez šaubām, 2 m. Strādā tikai pārtikas veikali noteiktos laikos ar ierobežotu apmeklētāju skaitu (viens cilvēks no mājsaimniecības un ārā jāgaida rindā). Ar auto braukt var tikai tie, kuriem ir speciālas atļaujas, jo viņi, piemēram, strādā veikalā.
Arī mums, tāpat kā jums, ir emociju, domu, pārdomu un spekulāciju sinusoīdi. Taču mums ir paveicies, jo dzīvoklis, kuru īrējam, ir pie parka un tāpēc te katru dienu atnākam paeksistēt un pasportot. Katrā ziņā, baudiet savus balkonus, iesāktos un plānotos rokdarbus, dārza un mājas darbus (arī par mums)! Mums šobdrīd no Oklendas tikt līdz Jūrmalai kā minimums izmaksātu aptuveni tik pat, cik šeit divus (pat iespējams trīs) mēnešus nodzīvot. Un tāpēc mēs vienkārši baudam un izdzīvojam šo pārmaiņu periodu ar pietiekami pozitīvu un optimistisku skatu uz priekšu!
Lai šīs garās pārdomas atšķaidītu ar ko skaistu šeit bildes no vairākām vietām, kuras esam pirmajā nedēļā atklājuši. Mēs savu brīvprātīgo pašizolāciju (nejaukt ar karantīnu) pārdzīvojām esot kolosālā hosteļa istabiņā un ejot ārā (priekš mums mežonīgi garos) pārgājienos pa pilsētu. Neizmantojām nekādu transportu, vienkārši gājām. Esam izstaigājuši visu pilsētu aptuveni līdz Babītei un Berģiem. Esam sapratuši, kuri rajoni mums patīk un kuri ir garlaicīgi vai nepievilcīgi.
Atvainojos, ja par daudz šeit tiek runāts par TO. Nākamie ieraksti būs stingri cenzēti un TAS vārds netiks pieminēts. Skaisto bilžu beigās arī divas ainiņas no hosteļa dzīves. Jo ilgāk mēs tur bijām, jo tīrāks mums likās mūsu numuriņš un netīrāka koplietošanas virtuve. Virtuvē mēs bijām pāris reizes pēc karstā ūdens. Lielākoties ēdām ārā. Tagad dzīvoklī, protams, gatavojam paši.
Tā kā mēs tik daudz te rakstām un arī statistikā redzam, ka jūs šo lasiet.. tad man ir lūgums tiem, kuri iztur līdz garā apraksta beigām un redz foto. Atsūtiet mums kādu ”Čau!” sveicienu no jūsu pašizolācijas dzīves. Savādāk – izņemot statistiku nav īsti skaidrs kopējais viedoklis par šo ”blogu” + gribam redzēt jūsu brokastis gultā 🙂
Mazgājiet rokas, esiet gudri, klausiet valdību un nevazājieties lieki apkārt!
Hobson Bay Walkway, Parnell
Hamilton Beach Reserve, Ponsonby
Te AR @Aotearoa 
Čau!
Diemžēl (vai par laimi) mēs vēl nebrokastojam gultā, tāpēc to bilžu nebūs. Šajā never-ending “strādā no mājām” režīmā cenšamies turēt sevi rāmī ar laicīgu celšanos un darba iesākšanu “laikā” (lasi, plkst. 8:00). Pēc pārejas uz vasaras laiku (pulksteņa pārgriešanas), šie agrie rīti atkal ir diezan mokoši (vienu brīdi jau biju tīri labi pieradusi).
Vakar vakarā (30.03) Rīgā uz brīdi sniga lielām pārslām. Šīs pēdējās dienas ir aukstāks (salīdzinājumam, sestdien bija ap +12).
Kā teica draugi – interesentā laikā dzīvojam. 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Woop woop wooop! Pirmais komentārs! ❤ jā, ir interesants! Tāda satuvināšanās vientulība.. kopā.
PatīkPatīk
Čau! Līdz šim cītīgi sekoju jūsu gaitām un turu īkšķus, lai jūs vieglprātīgi atpūstos max ilgi un tad pēkšņi abi dabūtu savus sapņu darbus ar sapņu algu un labu skatu pa biroja logu. Mans darbs šobrīd ir “aukle saviem bērniem”, savukārt hobijs “visa pārējā dzīve”
PatīkPublicējis 1 person
Čau, Rūta! Šis ir ğeniāls novēlējums!! Esmu droša, ka tavi kolēği tev sagatavo dažādus skatus un nenovērtējamu algu :))
PatīkPatīk
Foršas bildes! Mums, kas dzīvojas neizprotamā pavasarī, bez šaubām ir prieks redzēt tropu augus 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Enjoyy! 💚
PatīkPatīk