Tongariro ir pirmā vieta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas raksturota kā kultūrainava (kopumā pasaulē ir 29 UNESCO atzītas kultūrainavas). Tongariro ir Māoru svētā un reliģiskā vieta, kas simbolizē cilvēku/sabiedrības mijierdarbību ar vidi. Šis ir vecākais dabas parks Jaunzēlandē (un ceturtais pasaulē). 1887. gadā šī vieta tika pasludināta par svētvietu (tādejādi nodrošinot tās aizsardzību) un nodota kā Māoru cilts dāvana. Kopš dabas parka izveides 1894. gadā tas no 2 640 ha aptver 25 000 ha.
Neiedziļināšos Māoru sarežģītajās tēmās, bet vienvārdsakot – katrai vietai faktiski ir sava kopiena jeb katrai kopienai ir sava teritoriālā izcelšanās. Māoru kopienas/ciltis cīnījās kā savā starpā, tā arī ar iebraucējiem. Šodienas Māori kopienām pieder savas zemes un pat savi uzņēmumi uz šīm zemēm. Šī nav vienkārša tēma un mēs, vismaz pagaidām, tajā ļoti švaki orientējamies. Bet, kā jau vienmēr.. vietējie, protams, ir kopumā apdalīti. Un tas nav vienfaktora notikums, bet gan daudzu faktoru rezultāts. Nu, kā piemērs ir tas, ka tikai relatīvi nesen 1987. gadā Māoru valoda tika atzīta par oficiālu Jaunzēlandes valodu. Vietējo ‘’sadarbības’’ akts tika parakstīts 1840. gadā……. Šodien Jaunzēlandē ir trīs oficiālās valodas – angļu, Māoru un Jaunzēlandes zīmju valoda.
Bez šaubām Tongariro ir sava izcelšanās teika. Šī būs mana saīsinātā versija, kas izvilkta no vairākām – detālākām versijām. Pavisam īsi. Kāds priesteris – tohunga (tohunga tulkojumā no Māoru valodas nozīmē – visu reliģisko vai citu prasmju vai mākslas eksperts; šajā kategorijā ietilpst augstākā līmeņa priesteri, dziednieki, navigatori, kokgriezēji, celtnieki, skolotāji un padomdevēji) ar savu vergu ir uz šo teritoriju atceļojis un vēlējies pārvaldīt ‘’cik tālu var saredzēt’’ no augstākās virsotnes. Kāpjot kalnā viņus līdz nāves briesmām ir apturējis ļoti stiprs dienvidu vējš (jo te ir Dienvidu puslode un te nāk aukstums no Antarktīdas). Priesteris – vārdā Ngātoro-i-rangi – ir lūdzis savu māsu/mirušo senču (lasīju abas versijas) palīdzību, lai atsūta uguni, kas viņus abus glābtu no šīs sniega vētras. Lūgums ir uzklausīts un uguns atsūtīts pa zemi kā ģeotermālais spēks vulkāna izvirduma veidā. Priestera vergs – vārdā Ngāuruhoe – uguns glābiņu nesagaidīta, tāpēc šobrīd redzamais konusveida vulkāns ir cēlies no viņa.
Vietās, kur Ngātoro-i-rangi gāja un spēra savu kāju ir, izcēlies ūdens, piemēram, lielie ezeri. Kā arī Ngātoro-i-rangi bija tas, kurš uz kalniem novietoja cilvēkiem līdzīgas būtnes patupaiarehe (human-like spirit beings).
Ģeologi par šī dabas parka izcelsmi ir lakoniskāki (un videnieka tulkojumā izklausās vēl lakoniskāk) – Tongariro dabas parku un tā vulkānisko zonu veido trīs virsotnes/kalni/vulkāni – Nguaruhoe, Tongariro and Ruapehu. Tongariro kalna masīvam ir 12 virsotnes, no kurām augstākā un šķietami atsevišķā ir perfektais konuss – vulkāns Nguaruhoe. Tongariro 12 virsotņu masīvs izveidojies vairāk nekā 275 000 gadus atpakaļ. Kopš 1839. gada notikuši kopumā vairāk nekā 70 izvirdumi no dažādām Tongariro atverēm. Tātad Tongariro ir dzīvs, aktīvs un vesels vulkāns. Svaigākais izvirdums notika 2012. gadā no Te Maari krātera, kas mētāja akmeņus līdz pat 2 km attālumā.
Nguaruhoe ir jaunākais un aktīvākais šīs teritorijas vulkāns – no jau esošā Tongariro kalnu masīva šis perfektais 2291 m augstais konuss izveidojies aptuveni 2 500 gadus atpakaļ. Līdz 1975. gadam vulkāns izvirda reizi deviņos gados. Pēdējos 40 gadus tas ir bijis mierīgs.
Trešais vulkāns/kalnu masīvs – Ruapehu – sācis veidoties vairāk nekā 250 000 gadus atpakaļ. Tātad ir nedaudz jaunāks par blakus esošo grupu. Ruapehu ir lielākais Jaunzēlandes vulkāns, kurš sastāv no trīs lielākajām virsotnēm – Tahurangi (2797 m), Te Heuheu (2755 m) and Paretetaitonga (2751 m). Uz šejieni slēpot un snovot brauc cilvēki arī no Austrālijas. Līdz 1995. gadam Ruaepehu izvirdis reizi 50 gados. Uz Ruaepehu atrodas Jaunzēlandes augstākesošā gondola un ‘’ēstuve’’. Gondolas (Sky Waka) galapunktā ir milzīga ēka (Knoll Ridge Chalet) ar restorānu, kafejnīcu un visu citu, kas nepieciešams kārtīgam tūrisma galamērķim. Brauciens (un arī protams cenā iekļauts ir nobrauciens) pieaugušajam izmaksā 55 NZD, kas ir aptuveni 30 EUR. Augšā esošā kafija maksā tieši tik pat, cik lejā esošās. Skats toties; pa miljonu.
Tongariro Alpine crossing sākums – vidus – beigas
Papildus slēpošanai ziemā, Sky Waka un visam citam, šī dabas parka skaitliski apmeklētākais objekts ir 19,4 km garais pārgājiena maršruts – Tongariro Alpine Crossing. Šis ir viens no valsts (un arī pasaules) skaistākajiem un ievērojamākajiem dienas pārgājieniem. Pārgājiena veikšanu ietekmē laika apstākļi gan augšā, gan lejā. Vairākās vietās uz trases ir informatīvas norādes un zīmes un jautājumi – varbūt, ka Tev ir jāgriežas atpakaļ, jo tālāk būs grūtāk. Ziemā, protams, šo veikt ir vēl bīstamāk un tāpēc faktiski sezona atsākas tikai oktobrī. Mēs gadījāmies uz sezonas atklāšanas nedēļas nogali.
Lord of The Rings faniem šī vieta ir īpaši svarīga, jo šeit tika filmētas kādas super svarīgas epizodes. Un pat bez šīs informācijas – lieliska pieredze. Bez šaubām Tongariro ir viena no top vietām, kur ar helikopteri meklē pazudušos tūristus un pārāk drošsirdīgos alpīnistus. Šeit no patīkama uz dzīvībai bīstamu apstākļi var mainīties zibenīgi. Bez papildus izpētes un mājas darba šeit nedrīkst atrasties.
Mēs, protams, skatījāmies laika prognozes un arī pieejamo ļoti detālo pārgājiena video – https://www.metservice.com/mountains-and-parks/national-parks/tongariro (pašā apakšā). Kaut arī pēc video noskatīšanās bija sajūta, ka viss jau ir redzēts un nekas nebūs pārsteigums.. Tomēr video ir video un dzīvajā ir vēl foršāk.
Vienkāršības labad sadalīšu gājienu trīs daļās – sākums, vidus un beigas. Pirmā daļa – diezgan mierīgs un ļoti saulains sākums, kas aizved līdz Sātana trepēm (Devils staircase). No takas sākuma posma redz arī Ruapehu.
Mt. Ruapehu 
WC 
Pa Sātana trepēm nokļuvām uz pirmo krāteri. No šejienes atkal augšā (šoreiz trepju nav) uz Red Crater (no kura mēs redzējām tikai informatīvo zīmi, jo viss aiz tās bija balta pilnīgi necaurskatāma migla).
Tad atkal nedaudz lejā līdz neticami skaistiem Emerald pools. Viņi tiešām ir tik krāsaini kā foto. Augšā vējā gaisa temperatūra bija aptuveni -9 grādi, bet nekas neizturams. Tāds vējš ir bijis arī pagājušajā ziemā Jūrmalas pludmalē.
Aiz Emerald Pools uz nākamo virsotni un nākamo krāteri – Blue pool. Šim krāterim jau atkal cits zilais ūdens tornis. Un arī šeit mums skatu ietver bieza bieza mākoņmigla. Aiz Blue Pool jau sākas pāreja uz pēdējo posmu – zigzagotu taku, kas ieved mežā un no meža uz stāvlaukumu, kur mūs gaidīja mūsu lagūnas krāsas Toyota Ipsum (no rīta šeit mūs savāca busiņš, kas aizveda uz gājiena sākuma punktu). No zigzagotās takas redzams gan Te Maare (no kura 2012. gadā tika sviesti akmeņi 2 km attālumā), gan Rotoraira ezers, gan pats Taupo ezers.
Gājienu sākām aptuveni 8 no rīta un beidzām neilgi pirms 15 dienā. Mums līdzi bija šausmīgi daudz ūdens, ēdiena un drēbju. Nekas īsti no tā netika izmantots. Bet vismaz svarīguma sajūta ar pilnu somu un drošība. Jo faktiski uz šo gājienu jāiet ar gatavību nakšņot uz kalna (vai jebkurā citā vietā, kur tu nomaldies, piemēram, pēkšņa sniegputeņa laikā).
Tā kā gājiens pārmaiņas pēc beidzās dienas vidū un mums bija vēl piecas stundas līdz tumsai, nolēmām doties tālāk uz blakus esošo Ruapehu un nakšņošanas vietas virzienā. Pēcpusdiena bija nepieklājīgi skaista. Redzējām gan pašu Ruapehu, gan Nguaruhoe pilnā krāšņumā un bez mākoņiem. Neticami. Nolēmām, ka svētdienas rīta plānoto Sky Waka jābrauc tagad, jo ir taču tik perfekts laiks! Mēs tur ieradāmies precīzi 1 h un 1 min pēc darba laika beigām… Neko, apskatījāmies perfekto kalnu. Lai nākamajā rītā – kad bija necaurredzama migla, mēs zinātu uz ko skatāmies.
Nedaudz vīlušies par Sky Waka darba laiku, bet vienlaikus saprotot, ka ir kaut kas jāziedo, tomēr saņēmāmies un iegājām lejā esošajā 1929. gadā cietumnieku celtajā viesnīcā Chateau. Nu, un dzīvās mūzikas pavadījumā iedzērām tēju ar skatu. Šis skats bija jau vairāk nekā miljons vērts. Šis bija drīzāk miljards. Spriediet paši. Un, jā, tā ir īstenība. Un, jā, mēs arī nespējām noticēt.
Tawhai ūdenskritums jeb citiem Gollums pool. Šis ūdenskritums ir tieši tik spilgtā tosola krāsā, kā redzams bildēs.
Taranaki falls track
Svētdienu sākām ar vēl vienu dabas parkā esošo taku – Taranaki falls track. Taranaki falls Tongoriro dabas parkā ir mulsinoši. 5 km vienā virzienā un 5 km atpakaļ. Pirmie pieci daļēji gar upi (Wairere stream) un pirms mēs nokļuvām līdz pašam ‘’galvenajam’’ ūdenskritumam, piestājām pie viena tik pat skaista, bet vismaz kartē neiezīmēta. Mums viņš šķita ļoti iespaidīgs un interesants dabas objekts. Gan Tawhai, gan Taranaki ūdenskritumi ir vieni no Jaunzēlandes top ūdenskritumiem. Tā kā mēs tos apmeklējām pilnīgā kovidā, pilnīgā nesezonas svētdienas rītā, tad mums tie bija ļoti eksluzīvi un tikai pastiprināja ‘’paralēlās realitātes sajūtu’’. Jūtamies kā tāltālā pasaku zemē, kuru Eiropas un pārējās pasaules problēmas nespēj sasniegt.
Tokaanu thermal pools
Pa ceļam uz mājām redzējām zīmi – Termālie baseini 2 km – un sapratām, ka jābrauc skatīties, vai tas ir kas īpašs. Ja jau esam šeit. Izrādās, ka tur privātīpašumā esoši termālie baseini – gan publiskie, gan privātie, kas ir par maksu. Un arī bezmaksas dabas taka. Mēs izgājām dabas taku un tā bija tiešām ļoti aktīva un interesanta. Tam visam blakus bija arī privāta visdrīzāk vietējiem Māori piederoša zeme uz kuras (zem kuras? Kurā?) gatavoja tradicionālo Hāngi. Bet nevis kā ierasts – zem zemes uz karstiem akmeņiem, bet zem zemes ņemot karstumu no ģeotermālā ūdens.
Un jau atkal – paldies tev, lasītāj, par interesi un pacietību! Ceram, ka šie nelielie foto ieskati ir mazāk kā nepatīkams neceļošanas atgādinājums un vairāk kā svaigas vēsmas no ārpasaules. Bet, lai arī cik te būtu skaisti, te nav tas, kas ir mājās.
Te AR @Aotearoa 
Woah, cik skaisti!
Nu vienkārši pasakaini.
Prieks, ka jums Jaunzēlandē ir ne tikai lejas, bet arī kalni, izbaudiet!
Savukārt mēs te, Latvijā, atgriežamies pie biežākas atrašanās mājas birojā. 😉
Bučas!
PatīkPublicējis 1 person